Morocco 2017 - Day 2
Wednesday, 27.09.2017
English
The second day of our journey was another travel day. We woke up at 7 am and went for breakfast with a prefect view over the roofs of the city. We walked 30 minutes back to our bus for the trip to Asslim a part of the city of Agdz. To get to our goal we had to pass the Tizi n’Tichka which isn’t easy at all for people who get travel sicknes easily.
We drove more than 9 hours and passed the Atlas with two breaks. At the first break we went to a shop where women produced argan oil. At the second break in Quarazate we went to a retaurant to have an early dinner and later visited a shop again for some souvenis for our family or new clothes. After this break we drove again one hour and finally arrived in Agdz, our destination, where it was raining. Our hotel is a old kasbah, a house in the typical morrocan style, made of clay and hay.
We ate dinner and after this we went to bed. Even when some of us slept in the bus before.
Sophie & Soeren
German
Am zweiten Tag unserer Reise begannen wir den Tag mit einem leckeren Frühstück auf den Dächern Marrakeschs.
Danach liefen wir zurück zu den Bussen, mit denen wir weiter nach Agdz fuhren.
Unser Weg führte uns über den 2600 m hohen Pass „Tizi n´Tichka“ des Atlasgebirges.
Zwischendurch, nach ca. 3 Stunden, machten wir eine Pause bei einem Laden, der verschiedene Produkte aus Arganöl anbot und wo uns auch gezeigt wurde, wie dieses kostbare Öl hergestellt wird.
Nach weiteren 2 Stunden Fahrt hielten wir in Ouarzazate, um eine kleine Mittagspause einzulegen und in einem Genossenschaftsladen die ersten Souvenirs zu erwerben oder uns angemessene Kleidung.
Während der Fahrt fing es an zu regnen. Dieser Regen war für diese Gegend der erste seit über einem Jahr.
Nach mehr als 9 Stunden kamen wir in unserer Kasbah Caid Ali in Agdz an.
Dort verteilten wir uns auf unsere Zimmer und aßen Abendbrot, welches aus Tajine mit Gemüse und Hühnchen bestand.
Nach diesem langen Tag fielen wir alle erschöpft in unsere Betten.
Lena & Emil
Latvian
Cēlāmies 7:00, lai dotos uz ātrām brokastīm, jo jau laicīgi bija jādodas ceļā uz nākamo pieturvietu Agdzu (katrs burts jāizrunā atsevišķi). Pēc brokastīm kārtējo reizi ienirām Marakešas ielu labirintos, lai tiktu atpakaļ pie iepriekš minētajiem busiņiem. Kad somas bija uzkrāmētas atkal sadalījāmies pa divi, šoreiz ar citu blakussēdētāju un devāmies ceļā, kas ilga visu atlikušo dienu. Noteikti jāpiebilst, ka visu dienu lija, kas Marokā bija priecīgs notikums, jo lietus pēdējo reizi bija manāms tikai iepriekšējā gada Augustā.
Pa ceļam skats pavērās uz apbrīnojamām ainavām. Plaši, akmeņaini kalni, kuru starpā ik pa brīdim varēja pamanīt kādu māju, pletās pa visu horizontu. Brauciena laikā arvien labāk iepazinām grupu no Vācijas, ko viņi ir piedzīvojuši, kādos projektos un apmaiņas programmās piedalījušies, kāda mūzika tiem patīk un ko viņi zin par Maroku, jo projekta vadītāja Irisa par Maroku šiem jauniešiem bija stāstījusi daudz un pat likusi veidot dažādas prezentācijas un esejas, tāpēc, varētu teikt, bijām neapbruņoti un nesagatavojušies. Bet savā ziņā tas tikai palīdzēja, jo saruna bija vieglāka un plūstošāka.
Pirmā brauciena pieturvieta bija argāna eļļas ražotne. Pienāca brīdis sadalīties pa latviešu un vācu grupām, jo ražotnē strādāja sievietes, kas pieprata gan vācu, gan angļu valodu. Nelielajās veikala sienās mums pastāstīja, kas ir argāns, kā izskatās gan tas, gan tā augļi un tika izskaidrots viss ražošanas process, kas nebija pārāk garš. Eļļu izmanto gan uzturā, sajaucot to ar zemesriekstiem vai medu kā arī skaistumkopšanā, veidojot no tās roku krēmus, ziepes, smaržas un citus skaistumkopšanas līdzekļus, kuri pildīja veikaliņa plauktus. Tiesa gan visu prezentāciju atcerēties ir grūti, tāpēc ka šāda veida prezentācija Eiropā būtu ilgusi vismaz 30 minūtes, šeit tas viss norisinājās tik ātri, ka runātāja beidza jau pēc 5 minūtēm. Pēc prezentācijas turpinājām savu maršrutu.
Pēc pāris stundu braukšanas piestājām . Pilsētā, kurā tiek uzņemti dažādi Holivudas grāvēji, piemēram, Zvaigžņu kari. Mēs toties vairāk bijām ieinteresēti pusdienās. Kad mielasts bija beidzies, daži no mums devās blakus esošajā suvenīru veikaliņā, kurā varēja atrast, dažādus apģērbus, spēles, traukus, somas un citus labumus, toties daži palika ārā, vērot, kas notiek pilsētā. Pēc pāris minūtēm likās, ka visi pilsētas iedzīvotāji ir savstarpēji zināmi jau sen, jo visu laiku sveicinājās, sarunājās, palīdzēja viens otram un pat vecāku vietā auklēja bērnus. Tas deva priekšstatu, ka visas valsts iedzīvotāji ir kā viena milzīga ģimene.
Galamērķis Agdzā bija kempings “Casbah”. Arī šeit sadalījāmies pa istabām, katrā pa četri vai pieci, puišu un meiteņu istabiņās, bet pārliecinoties, ka katrā istabiņā ir vismaz viens latviešu vai vācu tautības jaunietis. Pēc ierašanās devāmies uz vakariņām netālu esošajā ēdamistabā, kurā kopīgi iesaistījāmies dažādās sarunās.
Pēteris
comentarios