Morocco 2017 - Day 7

English

Our  day began at 8.30 with the usual breakfast. Two hours later we all went back to the school in Agdz to put the plants and herbs into the ground. Only the movie-group stayed in the Kasbah to prepare themselves for the documentation of the planting. It took a while for the plants to arrive at the school, so we had some time to kill. We played some games with the children from the school our tried to avoid the heat of the day by staying in the shade. When the plants arrived everyone worked so fast. We wanted to get finished, because the sun was burning our heads. Arround noon we went back tot he Kasbah to get lunch. The marrocan had prepared a dish with scrambeld eggs and beans – very delicious. We had to get our luggage ready to move to Timidarte, a city, even smaller than Agdz, with many ruins, surrounded by mountains in valley. But before we left Agdz, the most of us felt the need to take the last bath in the pool.

Arround 4 p.m. the cabs took us to the town. Our Kasbah in Timidarte was smaller then the other one in Agdz, but also verry beautiful. A tiny yard behind it with some palmtrees, three little towers and a nice hall in the middle,  but it was hard to fit everbody inside. After some spare time, in wich we discoverd our new home and brought our luggage to the rooms, we met infront of the Kasbah and went trough the city to get first impressions. We also visited the association of this little town, where kids in traditional clothes sang a song to welcome us. Inside the house they showed us some carpets and drawings, made by the women and children in the city.

The citytour ended back at the Kasbah, where we were welcomed by „Aiwad“, a group of morrocan drummers, all dressed in white. We ate lunch, steamed vegetables and grapes. Some stayed at the hall, talking, others got up to the rooftop, while the evening sky faded to black.

Eric

German

Unser Tag startete mit dem üblichen marokkanischen Frühstück um 8:30 Uhr. Kurz danach, gegen 10:00 Uhr gingen alle Teilnehmer zum Garten der Schule. Dort wurden die Beete mit neuem Eselsmist belegt und umgegraben. Währenddessen blieb die Filmgruppe mit Janis in der Kasbah zurück und bereitete sich darauf vor, die Einpflanzung der neuen Kräuter, Pflanzen und Sträucher zu filmen. Gegen Mittag trafen sich alle im Garten und warteten, dass die Pflanzen, welche noch per Auto aus Ouarzazate unterwegs waren, eintrafen. Nachdem die Pflanzen da waren, starteten wir direkt mit dem Bepflanzen der Beete. Jeder bekam mehrere Pflanzen von Iris, die in die Beete eingepflanzt wurden. Darunter waren Rosmarin, Salbei, Lavendel, Geranium, Wein, Aloe Vera und ein Orangenbaum. Die Filmgruppe hielt alles mittels Videos und Fotos fest.

Nachdem alle Pflanzen in die Erde eingebettet waren, beeilten wir uns, zum Mittagessen in die Kasbah zu kommen. Die Marokkaner bekochten uns mit einem Linsengericht und Omelett, dazu gab es typischen marokkanischen Salat. Viele von uns kühlten sich ein letztes Mal im Pool ab, um dann ihre Sachen in die Koffer zu packen. Gegen 16:00 Uhr standen die Taxen bereit, die uns nach Timidarte brachten. Iris verhandelte noch tapfer mit den Marokkanern um den Preis, bevor auch das letzte Taxi starten konnte.

Angekommen in Timidarte überlegten wir, wie alle Teilnehmer möglichst komfortabel in der kleinen Kasbah untergebracht werden konnten. Nun ging es auf zur Association. Dort wurden wir freundlich von einigen Kindern willkommen geheißen. Sie sangen und wir unterstützten sie durch rhythmisches Klatschen. Drinnen gab es selbstgemachte Bilder und Häkeleien von den Kindern des Dorfes. Kurz zeigte man uns noch das Dorf, bevor die Willkommenstour von einer marokkanischen Trommeltruppe, ganz in Weiß, namens „Aiwad“ beendet wurde. Zum Abendessen gab es gedünstetes Gemüse und als Dessert Weintrauben. Nach dem Essen fielen alle Teilnehmer erschöpft in ihre Betten. 

Ida & Emily

Latvian

Pirmdiena it kā iesākās tāpat, kā visi pārējie rīti šeit, taču, zinot, ka šī ir pēdējā diena Agdz kazbā, visas lietas tika novērtētas nedaudz vairāk. Lielāka vērība tika pievērsta iespējai nopeldēties baseinā, ieiet dušā visdažādāko kukaiņu pavadībā un wifi, par kura esamību nākamajā pilsētā mēs nebijām pārliecināti.

Pēc ierastajām brokastīm, kurās pasniedz tikai maizi ar dažādiem ievārījumiem un cita veida piedevām, lielākā daļa dalībnieku devās uz vietējo skolu, kur visas šīs dienas tiek iekops dārzs, lai tajā iestādītu atvestos augu stādus un pabeigtu darbu tur. Taču es devos uz keramikas darbnīcu, lai palīdzētu pēdējo māla plāksnīšu tapšanā, jo šo dienu laikā to biju darījusi tik bieži, ka tas vairs nelikās sarežģīti un darbs padevās salīdzinoši ātri. Pats marokāņu keramiķis Modani šajā rītā šķita priecīgs un pacilāts, un(,) pēc darba paveikšanas(,) mēs tikām pacienāti ar svaigu maizīti un tradicionālo tēju. Lai gan keramiķis nesaprata neko angliski un mēs nemācējām franču valodu, mēs tāpat sapratāmies un pajokojāmies. Tas šajā projektā ir visinteresantākais- cik daudz var saprasties cilvēki, nesaprtot, ko cits saka, jo daļai dalībnieku un vadītāju angļu valodas spējas nav tik labas, taču visi tāpat saprotas un viss tiek noskaidrots.

Pēc darbnīcām mēs paēdām pusdienas, daži pēdējo reizi izbaudīja peldi baseinā, un tad tikām pārvesti uz netālu esošo ciematu Timedarte. Pirmais iespaids par vietu, kur dzīvosim atlikušās dienas, man ir ļoti labs-tipiskā māla krāsas ēka šķiet mājīga un cilvēki šeit ļoti draudzīgi. Īsti pat netraucē fakts, ka kopā ar mums šeit dzīvo arī aptuveni 20 sikspārņi. Ciemats ir tik mazs, ka visi tās iedzīvotāji pārējos pazīst un to varot šķērsot 5 minūšu laikā. Tikām sagaidīti pilsētā ar mīlīgu bērnu dziesmām un tradicionālās mūzikas priešnesumiem pirms vakariņām. Katrs ieguva jaunus istabas biedrus, kā arī ir iespēja gulēt uz mājas jumta zem klajām debesīm. Vakars noslēdzas ar Marokai netipisku parādību, ko mums jau ir nācies šeit redzēt- dažām lietus lāsēm.

Stella