Morocco 2017 - Day 3

English

At 4 am the first of us woke up through the sound of the muezin, calling for a prayer. We got up when then sun already was shining down in the yard of our Kasbah. After taking a shower we came together to eat breakfest in the hall. Later we visited a local association, where they had prapared a little show for us with traditional instruments and dances. We also got to see the school of this town with its 17.000 inhabitants. The head of the school gave a speech and guided us through the school area where we first met our morrocan partners.

We went down the the main avanue with its little shops and stores and all the scooter drivers, over the bridge in the south to the „souk“, a fleamarket. We split up into groups of three: one of each nation. They had vast amounts of exotic spices, fruits and scents. The traders and barkers were selling clothes and tools and everyone was haggling with each other over the price to pay. The sun was trying its best to burn us all.

Most of us bought traditional moroccan clothing. We went back to our Kasbah for lunch. On the afternoon we played some games to properly get to know each other.  Later that day we revisited the assosiation. The morrocans demonstraded us how couscous, seems a bit similar to rice, and other typical products like make-up are made.

Dinner time! We had some nice tagine and soups while talking about the day. When the sun had already disappeard at the horizon we stayed awake to enjoy the nice chill.

Sophie & Soeren

German

Wir starteten den Tag um acht Uhr morgens mit einem gemeinsamen Frühstück.

Dann liefen wir zum Verein für Umwelt und Kultur von Agdz, wo wir zum ersten Mal auf die marokkanischen Teilnehmer des Austauschs trafen.

Wir wurden empfangen mit Datteln und Milch, Trommeln, Gesang, Tanz und einem frischen Tee.

Nach ein wenig gemeinsamer Zeit, gingen wir zusammen zur Schule, in welcher wir später die Gärten anlegen werden.

Dort erhielten wir eine kurze Führung durch die Unterrichtsräume und sprachen mit dem Direktor und einigen Lehrern. Später besuchten wir in kleinen gemischten Gruppen den „Souk“, einen Wochenmarkt, auf dem wir Souvenirs und frisches Obst, Gemüse und Gewürze kauften.

Nach ein paar Stunden liefen wir durch die belebte Stadt zurück zur Kasbah, wo wir erst zu Mittag aßen und dann noch „Kennlernspiele“ machten, um uns unsere Namen besser merken zu können. Außerdem wurden uns die verschiedenen Projektgruppen vorgestellt, für die wir uns nun jeden Tag einschreiben können.

Anschließend besuchten wir nochmals den Verein, wo uns traditionelle Kosmetik wie Henna und Make-Up sowie die CousCous Herstellung gezeigt und erklärt wurden.

Nach diesem Erlebnis war es dann schon sehr spät, als wir uns nach Hause begaben, wo uns süße Nudeln mit Hühnchen und einer Gurken-Zitronen-Suppe zum Abendbrot erwarteten.

Müde vom Tag gingen wir alle schlafen. Nicht einmal der Muezzin konnte uns wecken.

Lena & Emil

Latvian

Ceturtdiena iesākās ar pārmetumiem no vakardienas, jo kempinga vadītāji bija sašutuši, par to, kā ir ģerbušās meitenes no Eirpoas. Šī bija pirmā reize, kad izjutām musulmaņu reliģisko tabu, jo meitenēm vajadzētu valkāt galvassegas un  vajadzētu nosegt kājas un rokas vismaz līdz elkonim. Nevēloties dzirdēt vēl pārmetumus noskaidrojām, ka savā mītnē meitenes var ģērbties kā vēlas, bet ejot  uz pilsētu ir jāievēro iepriekšminētie nosacījumi. Kad visi bija sagatavojušies, devāmies brokastīs. 

Pēc brokastīm dienas plānā bija paredzēts kāds apsveikums ar ierašanos no vietējās asociācijas, kurā darbojās projektā iesaistītie marokāņu jaunieši, tāpēc devāmies uz šīs asociācijas telpām. Tajās mūs sagaidīja mazas meitenes ģērbtas tradicionālajos tērpos, kas bija platas, baltas, mežģīnainas kleitas, ar saulē mirdzošiem vizuļiem un dažādām rotām pa kaklu un galvassegu. Kad bijām sasēdušies mazā telpā, tikām cienāti ar datelēm, kas likās kā iemērktas karamelē un pienu. Neilgi pēc cienasta notiesāšanas ieradās arī jaunieši, tērpti vieglos, dzeltenos, tradicionālos kamzoļos un sāka spēlēt dažādus sitaminstrumentus un dejot, iesaistot dejā arī visus eiropiešus. Dejas bija garas, jautras un pacilājošas. Dejas laikā nopratām, ka musulmaņu likumi Marokā nav tik stingri, kā, piemēram, Palestīnā, kur jāprasa atļauja lai varētu pieskarties sievietei un galvassegai jābūt galvā vienmēr, jo meitenes pašas ņēma puišus aiz rokas un vilka dejā un dejas laikā manījām ka daļai no marokāņu meitenēm nav galvassegas un vietējie neņēma par ļaunu arī to, ka kādai no mūsu meitenēm dejas laikā noslīdēja lakati. 

Tālāk devāmies uz vietējo skolu, kurā mums paskaidroja kā Agdzā darbojas skolas sistēma. Bērni sākot no pirmās klases dodas uz skolu visas nedēļas dienas, izņemot svētdienu un pavada skolas solā 9 stundas no 09:00 līdz 18:00. Skolā pasniedz tādus priekšmetus kā arābu valodu, franču valodu, matemātiku ģeogrāfiju un citus. 

Marokāņu jauniešu pavadībā devāmies uz vietējo tirgu, ko dēvē par “Souk” (izrunā “suk”), lai iegādātos kādu suvenīru un saliedētos ar marokāņiem. Atkal visi sadalījāmies pa grupiņām, lai ikvienā grupā būtu katras tautības pārstāvis. Sarunas nebija vieglas, jo lielākā daļa marokāņu angļu valodu vai nu nepārzin, vai pārzin zemā līmenī, bet tas nebija šķērslis, jo ceļā uz tirgu jau bijām iepaznušies un zinājām ar ko katrs nodarbojas un ar ko aizraujas. 

Tirgus mudžēja ar cilvēkiem un gaisā bija jūtami visdažādākie aromāti sākot ar jēlu gaļu, līdz popkornam. Tirgus bija iedalīts vairākos sektoros: gaļas, dāreņu un augļu, zivju, garšvielu, apģērbu, rotaļlietu, mājsaimniecības preču, dateļu un vēl citos. Šeit patiesi varēja iegūt visu ko sirds kāro, bet mums piekodināja, ka visa tirgošanās ir kā spēle, jo par visu ir iespējams kaulēties. Bez marokāņu palīdzības, tas būtu gandrīz vai neiespējami, jo viņi visas cenas spēja pazemināt vismaz uz pusi. Varēja manīt, ka šajā tirgū cilvēki ir piezemētāki nekā Marakešā, jo iesaistījās sarunā tikai tad, ja tika izrādīta interese par kādu no produktiem. 

Pēc tirgus devāmies atpakaļ uz kempingu lai ieturētu pusdienas, pēc kurām norisinājās projekta oficiālā atklāšana. Tās laikā iepazināmies ar visiem marokāņiem spēlējot dažādas iepazīšanās spēles un noskaidrojām, ko tieši darīsim projekta laikā. Kad atklāšana bija beigusies, visi kopīgi atkal devāmies uz asociācijas telpām, jo vietējie vēlējās mums parādīt, kas vēl šajās telpās tiek darīts. Kad ieradāmies, mūs jau gaidīja sievietes, kas mala hennu lapas pulverītī, kas vēlāk tiks izmantots, lai veidotu zīmējumus uz ādas, un sievietes, kas smalcināja spogulim līdzīgus akmeņus no kuriem veido organisku acu zīmuli, ko dažas no meitenēm arī pamēģināja. Gaisotne bija viegla un nepiespiesta, tāpēc bija viegli uzsākt sarunu ar ikvienu.

Jaunieši no mums atvadījās, lai dotos mājās, kad vēl bija gaišs. Bijām neizpratnē un mums paskaidroja, ka viņi ar mums ilgāk nevar palikt, jo visām meitenēm jābūt mājās pirms saulrieta, tāpēc devāmies vakariņās. Pēc tām, daži devās gulēt, daži vēl kādu brīdi izpētīt apkārtni un daži tīksminājās par gekonu, kas atpūtās, pieplacis pie sienas, dušu telpās.

Pēteris