Morocco 2017 - Day 1

English

Some people couldn’t sleep in the night before the beginning of our big jouney.

The Latvians met each other at 4 am at the Riga international airport.

The Germans started at half past 8 from the airport in Dresden to meet the Latvians in Frankfurt to fly together to Morocco.

After 3 and a half hours we arrived in Marrakesh where we met Iris, who is the leader of the exchange project. We drove all together by bus downtown and after a 30 minute  walk to our hotel, which was hidden in the alleys of Marrakesh. After a short break we met by the pool to talk about what we’re going to do in the next days and to get to know each other.  Some of us went to discover the city, while others hung out at the hotel and enjoyed the view over the roofs of the city. In the evening we had our first tagine, wich is an typical morroceain food, meat and vegetables, prepared in an ceramic bowl. We also visited the Djemaa el-Fna, the famous fleamarket in downtown Marrakesh – bars, restaurants, fabric traders and bakers. Back in the hotel some of us went to sleep, the others stayed awake and had some good conversations on the rooftops.

Sophie & Soeren

German

Der erste Tag des Projekts war ein Reisetag, die Letten starteten um 4 Uhr morgens und wir nahmen den Flug um 8 Uhr.Gegen 10 Uhr trafen wir uns am Frankfurter Flughafen. Von dort flogen wir ca. 3 Stunden weiter nach Marrakesch, um dort Iris und Ibrahim zu treffen. Nachdem wir unser Gepäck in Empfang genommen und Geld getauscht haben, suchte sich jeder deutsche Schüler einen lettischen Partner für die Busfahrt zu unserem Hostel. Mit dem Bus kamen wir aber nicht ganz bis zum Hostel, weil die Gassen immer enger wurden. Und so begaben wir uns mit unserem Gepäck auf eine kleine Wanderung zu unserer Herberge. Dort angekommen teilten wir zuerst die Zimmer auf und trafen uns zu einer Vorstellungsrunde und einem kleinen Snack bestehend aus marokkanischem Brot, Oliven und Bananen am Pool. Später besuchten wir den bekannten Markt Djemaa el-Fna, um dort etwas zu essen und uns umzuschauen. Es war sehr eindrucksvoll, die Händler und Künstler in der abendlichen Stimmung zu erleben.

Auf der Terrasse des Hostels ließen wir später noch den Abend ausklingen.

Lena & Emil

Latvian

Ceļojums uz Maroku latviešiem sākās naktī no pirmdienas uz otrdienu. Liela daļa no Cēsīm izbrauca 2:30 ar diviem busiņiem, vienā cilvēki, otrā bagāža. Toties daļa pievienojās tikai Rīgā pulkstens 4:00 busiņā, kas pārvadāja visu mantas. Rīgas lidostā visi tikāmies 4:30 un pavisam lēnām un nesteidzīgi veicām visus pārbaudes procesus līdz tikām pie mūsu vārtiem lidmašīnai uz Frankfurti. Lidojums ilga mazāk par divām stundām un pa ceļam daži jau bija sapazinušies ar interesantiem cilvēkiem, piemēram, Stella un Luīze visu lidojuma laiku norunāja ar latviešu kundzīti no Čikāgas Anita Balodis.

Frankfurtes lidostā atvilkām elpu un tikai tagad atvēlējām laiku citu iepazīšanai, jeb spēlējām spēli “Pif Paf” un iemācījāmies viens otra vārdus. Lidostā samainījām savus eiro pret marokāņu dirhāmiem (viens eiro ir aptuveni deviņi dirhāmi), kas aizņēma vairāk laika nekā bijām domājuši, jo tikai knapi paspējām uz iekāpšanu lidmašīnā uz Marakešu, un, kamēr mainījām naudu, vāciešu grupa jau bija paspējusi satikties ar dažiem no mums. Lidojums no Frankfurtes uz Marakešu ilga 3,5 stundas, kura noslēgumā mēs ieradāmies skaistajā un plašajā Marakešas lidostā.

Pēc bagāžas saņemšanas un imigrācijas, muitas procesu veikšanas satikām projekta vadītāju Irisu un vienu no skolotājiem Floreanu, kuri mūs gaidīja ar diviem busiņiem uz kuru jumtiem tika uzkrāmētas mūsu somas, paši sadalījāmies pa divi, viens vācietis ar vienu latvieti un devāmies uz šī vakara naktsmājām - viesnīcu “EquityPoint”, pa ceļam iepazīstot nākamo divu nedēļu kompanjonus. Tikām izlaisti kādu gabalu no viesnīcas, jo ielas bija pārāk šauras, lai automašīnas spētu manevrēt. Tas bija 10 minūšu gājiena attālumā, kura laikā ieguvām pirmos priekšstatus par Marakešu: bez uzraudzības atstāti ēzeļi, neskaitāms daudzums ar mopēdiem un velosipēdiem, kas konstanti manevrē ap cilvēkiem, ubagi ar nosegtām sejām un augsti ēku mūri. Kad bija veikts šaurieliņu labirints, nonācām viesnīcā, sadalījāmies pa istabiņām, un iepazināmies ar vāciešiem, mācoties viens otra vārdus un nedaudz pastāstot par to, kas esam un kā šajā projektā esam nonākuši.

Bija pienācis vakariņu laiks, tāpēc devāmies uz pilsētas centru, lai atrastu mums sarunāto restorānu. Pa ceļam nāca dažādi piedāvājumi, gan jauni, neviltoti pulksteņi, gan Ray Ban saulesbrilles, gan dažādi mākslas darbi, gan cigaretes par “izdevīgākajām” cenām. Tas deva priekšstatu, ka šī tauta ir ļoti neatlaidīga, prot un vēlas runāt ar cilvēkiem, kā arī labi tirgojas. Pēc mielasta bija nedaudz laiks, lai apskatītu tirgu. Nepārprotami visiecienītākā prece mūsu starpā bija apelsīnu sula, kas bija patiesi garda. Tirgus bija skaļš, jo apkārt bija sapulcējušies vairāki tirgotāji, kas pārdeva dažādas rotaļlietas, cigaretes, tūrisma ekspedīcijas un krāmus, un mūziķi, kas spēlēja visamizantākos instrumentus: pašgatavotas ģitāras un bungas, metāla kastaņetes un citus sitamrīkus. Tirgus smaržoja pēc ēdiena, jo apkārt darobojās visdažādākās ēdnīcas, kas piedāvāja liellpoa, jēra un vistas gaļas ēdienus ar piedevām, kas sirdij kārojas visvairāk, kartupeļiem, kuskusu, putraimiem utt. Restorānu darbinieki bija tikpat runīgi cik tirgotāji, tāpēc tas prasīja lielu piepūli, lai nepadotos smaržu kārdinājumam un kaut ko nenopirktu. Pēc pilsētas apmeklējuma devāmies pie miera.

Pēteris